ceturtdiena, 2016. gada 3. novembris

NEKAD klusumā


Ir viena lietaina sestdiena un kādā provinces pilsētelē briest desmit gadus senas vēstures atdzimšana. Atgriezīsimies laikos, kad Cēsu lightiņš tika strēbts no plastmasenēm un apvienojumā ar cigareti garšoja bezmaz kā nektārs. Briestot pasākums. Tāpat kā agrāk, ieeja par ziedojumiem un tas notikšot kkādā graustā(nu ne gluži), industriālajā rajonā. Izklausās pēc  Cēsu „Benča” nr 2. Un ļaudis to arī gaida. Un sagaida. Stay brutal! „Naktsmaiņa lauķenē”  Cēsīs izvēršas par laika mašīnu visiem metāla cienītājiem. Pāris dzirdēti citāti:
„Bļa, tik kruta! Šeit ir tikai un vienīgi metālisti!” (no jaunākiem kumeļiem)
„Es sajutos, ja ne par gadiem desmit, tad pieciem točna  jaunāks!” (no vecajiem kleperiem)
Un nākas tam visam piekrist. Skārdenēs pirktais aliņš gāja iekšā uz urrā un tam bija jaunības laika smeķis. Un visi smaidīja, atceroties vecos laikus.
Visas četras grupas bija saliktas tieši tādā hierarhijā, kā pienāktos. Un visas arī godam nokapāja(balta skaudība uz visām!).
Bet mazliet aizkavēšos pie grupas nr 3. NEKAD. Nekad viņus nebiju dzirdējis. Bet ļoti piedūra atmosfēriskie gaismas (ne)efekti. Kā nu gadījās, kā ne, bet no konča izgāju ar disku un t-kreklu kabatā. Par ļoooooti demokrātisku cenu, cik atminos(neesmu par to vairs tik drošs). Vakars bija beidzies laicīgi un tālāk tas veda tūrē pa Cēsu nedaudzajiem iestādījumiem dažādās kombinācijās un kompānijās..
Rīts.
Zvans.
Paceļu, zvana kkāds čalis un man paziņo, ka  vakarnakt esmu pierakstījies dziedāt vīru korī(savu mūžu neesmu dziedājis un ir pat smagi kompleksi šajā sakarā(kaut gan klusumā to esmu vienmēr gribējis)) un vai es vēl to tiešām gribot? Emmm.. jāpadomā..
Kad no rīta to pasaku svam čomam, šis kārtīgi nosmejas un piebilst: ” Labi, ka armijā nepierakstījies.” Hahāa. Kamēr gaidam promiļu kritumu, līdz brauktspējas līmenim, ielādējam Hondas audiosistēmā jauniegādāto disku. Tādā apcerīgā svētdienas noskaņojumā arī visu no A-Z noklausāmies. Atceramies konci un vienojamies par vienu lietu. Basists, lai kas arī viņš būtu, ir vai nu:
A)Strādājis gaterī
B)Pusnaktī gājis uz krustcelēm satikt velnu Stieve Vai paskatā, lai it kā iemācītos gičas virtuozitāti, bet piekāvis viņu un atņēmis tam vadu, kam otrs gals sniedzas tieši pašā elles sirdī
Citādi to ellišķīgi spēcīgo basa skaņu nevar izskaidrot..
Turpmākajās dienās diska ripuli aplaidu padsmit reizes pa apli ceļā turp un atpakaļ. Baigi iepatikās. Esmu stipri atpalicis metāla terminoloģijā, bet šitas laikam ir crust. Nu, ko lai saka, man patīk šitie NEKAD.
P.S. Šodien, mēnesi pēc naktsmaiņas, sadūšojos aiziet uz tā kora mēģinājumu beidzot. Pirmais tenors, lai ko tas arī nozīmētu. Nekad nesaki nekad. Laikam paldies, NEKAD.
P.P.S. Šiten paši vaininieki

svētdiena, 2016. gada 19. jūnijs

Lidmašīnas.

Kad man bija gadi četri pieci, es uzrāpos uz lielas dēļu kaudzes lauku mājas pagalmā, lai mūsu suns netiktu man klāt(man bija traki bail no suņiem un jāsaka, ka līdz galam tam vēl joprojām neesmu ticis pāri), un stundām varēju vērot lidmašīnas. Tie bija PSRS iznīcinātāji(MIG?). Tie neticamā ātrumā un ar lielu troksni nesās pāri pašām egļu galotnēm. Vai arī veica trakus manevrus, virpuļojot pretim debesīm. Man tas viss tik ļoti patika. Pēc atdalīšanās no mātes Krievijas, es gāju savus metrus 150 tālāk un deldēju savas bikses uz liela laukakmens ceļa malā, vērodams kukuruzņikus un planierus, un izpletņlēcējus. Tur manu skatu netraucēja mežs un atkal stundām varēju vērot gaisa kuģus. Tiku manījis pat pāris planierus, kam uzmontēts motors ar propelleru. Vai lidmašīnu, kam piesaitēti divi planieri reizē. Vienreiz bija kādas planieru sacensības, kad saskaitīju reizē gaisā gabalus piecpadsmit. Vienvārdsakot, maza puikas paradīze. Lidlauku gan slēdza un planierus, sakrautus vienu uz otra, aizveda uz neatgriešanos.
Kopš tā laika pagājuši jau vairāk kā gadi 25. Šodien tajā pašā vietā esot atkal savām acīm skatīju iznīcinātāju. Pieķēru sevi, ka atkal ar puikas sajūsmu vicināju rokas un kaut ko klaigāju aiz prieka, redzot šo zemu lidojošo monstru. Mazs mirklis bērnības zaļās zāles un debesu zilgmes pazibēja. Un tad pāri nāca skaudrā realitātes izjūta. Baisa un reizē skumja. Labāk, lai šādas vai citādas nāves mašīnas vairs netiktu skatītas neviena acīm.

trešdiena, 2014. gada 22. oktobris

10 dziesmas

Tātad Agnese man vēlējusi padalīties ar 10 dziesmām,kas man bijušas svarīgas. Man vispār mūzika ir svarīga. Kā lai izvēlas 10? Rakstīšu secībā, kādā dziesmas ieleks prātā. Patiesībā tās ir grupas, nevis dziesmas.

1. Dziesma, ko pirmoreiz dzirdēju skolā aktu zālē pa MTV. man iepatikās intro melodija. Zināju, ka kaimiņu čoms to grupu klausās. Dabūju un pārrakstīju no viņa visas šīs grupas kasetes. Drillēju uz nebēdu, bet tās dziesmas tur nebija.. Bet tā tas viss aizgāja..




2.  Grupa, kas nospēlējusi 500+ koncertus savā 15 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Esmu bijis uz pieciem. Puikas no Luksemburgas, kam ir kāds skarbāks vārds sakāms. Par daudz ko. Sāka ar sociālām nebūšanām un beidza ar mīlestību. Bet toties kā beidza! Klausieties mūziku un lasiet liriku.


3. Tā saka, ka vidusskola ir labākais laiks. Ja arī to tajā brīdī neapzinies. Strādāju skolas rādžiņā un drillēju šos. Man vēl tagad skudriņas skrien pa muguru klausoties. C'mon! Es tikko 10 minūtes nevarēju izvēlēties, kuru dziesmu šeit likt!


4. Bija tāds brīdis dzīvē, kad sāku klausīties džezu. Otrdienu vakaros pa kādu krievu valodā skanošu raidstaciju. No deviņiem līdz desmitiem vakarā. Raidījumus ierakstīju kasetēs. Džezs un blūza vakari ar GM noveda arī līdz šim. Esmu bijis uz koncertu pat. Hmmm. Esmu bijis uz koncertu, Pat.


5. Grupa, kas mani piespieda lidot. Burtiskā nozīmē. Nozīmīgumu nevar pārvērtēt.


6. Vienā dienā. pašam par pārsteigumu, nācās secināt, ka pa ausīm vairs netek asinis klausoties šādas skaņas..


7. Šis ir autentisks gabals no krievu raidstacijas džeza raidījumiem. Šis bija kasetē ierakstīts. Ak, man dievs. Tik daudz sajūtu un atmiņu tur ietverts..


8. Ja ne bijušā The Black Dahla basista šajā projektā, es pat ne skatienu nevērstu šīs grupas virzienā. Bet man patiešām patīk!


9. Avishai Cohen. Jebkas, ko es teikšu neizteiks neko. Izbaudiet.





10. Šis gan būs tikai viens skaņdarbs. Bet skaistākais un spēcīgākais, ko esmu sastapis.



Un bonusam lai iet šis: http://kuts.lv/files/09_bibliotekares_tango.mp3

ceturtdiena, 2014. gada 11. septembris

10 grāmatas,kuras visvairāk ietekmējušas manu dzīvi.

Paldies, Evij, par šo pagodinājumu,heh. Labi, ķeršos vērsim pie ragiem. Nekādas pārdomāšanas vai ilgas apspriešanas - rakstīšu tādā secībā, kādā ienāks prātā. Īsi un lakoniski.


Daniels Kīzs "Puķes Aldžernonam"

Ļoti personīgi iemesli. Reizēm jau grāmatai nav jāmaina tevi ar savu saturu. Reizēm var būt svarīgi iemesli, kur, kad, kāpēc to esi lasījis. Vai kur par to esi uzzinājis. Vai pie kā tā ir novedusi. Grāmatām ir sirds un tā nedzīvo tikai starp vākiem. Pavisam reāli tā pastāv mums līdzās. Tā paņem mūs pie rokas un kaut kur aizved.

Erina Morgensterna "Nakts cirks"

Maģiskākā pieredze, kas atrodama rakstītajā. Paradīze nelabojamiem sapņotājiem. Lasot šo, bija tāda kā bērnības sajūta no laikiem, kad zāle zaļoja mūžīgā vasarā.

Tūve Jānsone Muminu sērija

Neaprakstāma sirsnība un izcilas autores ilustrācijas. Stāsti, kas nemūžam, nemūžam nenovecos. Pirmās bērnu grāmatas, ko es sāku lasīt pēc "esmu-tak-izaudzis-no-bērnu-grāmatām-fui" perioda.


Džons Ērvings "Garpa pasaule"

Lasot šo es biju sajūsmā un esmu vēl joprojām. Ir jāizlasa, lai saprastu. Šo es ieteiktu visiem. Garps ir rakstnieks, ja kas. Grāmata, kurā viss ir izlikts apbrīnojami neizskaistinātā, patiesā, reizēm brutālā veidā. Kā dzīvē. Un tas laikam atbruņo.

Džastins Kronins "Divpadsmit"

Pēdējā grāmata, ko izlasīju. Nē, nevis izlasīju, bet nomocīju. Neesmu lasījis tagad neko vairākus mēnešus. "Paldies" Džastin!

P.S. pieļauju, ka tādas pauzes ir vajadzīgas. vai arī nē.

Arturs Konans Doils "Bāskervilu suns"

Romāns, ko pārlasu rudeņos. Miglas vāli veļa pa zemi tieši kā šovakar. Viss mierīgs, tikai gaiss tāds elektrizēts. Tīrelī briest, kas tumšs. Un vasara izslīd no maniem pirkstiem.

Ērihs Marija Remarks "Trīs draugi''

Man tuvākā grāmata. Esmu lasījis neskaitāmas reizes un lasīšu vēl ilgi. Nav citas grāmatas ar kuru man būtu šādas attiecības.

Ulfs Starks "Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es"

Skaists,Skandināvisks autobiogrāfisks stāsts. Bērniem. Ar elpu aizraujošām Reiņa ilustrācijām. Ļoti tuvs, manuprāt, Tūves Jānsones Mumingrāmatām. Must read!

Marks Tvens "Toma Sojera piedzīvojumi"

Grāmata, kas jāizlasa visiem zēniem pamatskolas pašā sākumā. Vai agrāk, ja apgūta lasītprasme.. Vasaras brīvlaikā, protams.


Ulfs Starks "Diktators"

Viena no skaistākajām grāmatām, ko  esmu redzējis. Domāta pavisam mazajiem vai pat vairāk mazajiem ar vecākiem. Bet vizuālais noformējums liks sarauties smeldzē par mūsu nākotnes izredzēm. Jo īpaši ņemot vērā politisko situāciju pasaulē.. Nē, jums tas ir jāredz!
http://www.lielsmazs.lv/index.php/lv/gramatas/diktators/



Paldies.